Ilga dzimusi 1924. gada 19. jūlijā Jaunpiebalgā, Latvijā, mirusi 2013. gada 4. septembrī Olimpijā, WA. Arvīds dzimis Madonas rajona Kalsnavas pagastā 1920. g. 15. jūlijā, miris 2014. gada 18. janvārī Olimpijā, WA
Tiltu inženieris, divkārtējais Prezidenta prēmijas laureāts un Rīgas techniskās universitātes Goda doktors, Arvīds (Upesleja) Grants, aizgāja mūžībā šī gada 18. janvārī, 93 gadu vecumā Olimpijā, Vašingtona pavalstī. Pēc īsas slimošanas Arvīds mierīgi nomira ģimenes lokā. Piecus mēnešus agrāk, 2013.g. 4. septembrī, mūžībā arī aizgāja viņa sieva Ilga.
Arvīds dzimis Madonas rajona Kalsnavas pagastā 1920. g. 15. jūlijā un bija vecākais dēls Kārļa un Almas Upesleju ģimenē. Laimes Māte Arvīdam šūpulī bija ielikusi gaišu prātu un lielisku veselību. Vecāki atbalstīja un veicināja savas atvases ārkārtīgo, gandrīz vai Dullā Daukas, interesi par visu ar ko puika saskārās. Laimīgā kārtā šī zinātkāre bija apvienota ar kalnu kāpēja instinktu – visu padarīt uzmanīgi, precīzi un sadarboties ar citiem. Arvīds skolojās Daugavpils Valsts skolotāju institūtā, bija orķestra koncertmeistars, kā arī diriģēja Daugavpils kori 1941. g. Latvijas dziesmu svētkos. Viņš strādāja par skolas direktoru līdz iesaukšanai Latvijas leģionā, kurā viņš aizstāvēja Latviju trijos kara gados Kurzemē, bija ievainots un tad evakuēts uz Vāciju.
Pēc kara Arvīds studēja architektūru un inžinierzinātnes, kā arī angļu valodu Hamburgas Baltijas universitātē, kurā mācīja Latvijas Valsts universitātes profesori. DP nometnes laikā viņš aktīvi piedalījās studentu dzīvē un bija viens no korporācijas ,,Cursica” dibinātājiem.
Ilga dzimusi 1924. gada 19. jūlijā Jaunpiebalgā, viena no diviem Jāņa un Annas Šmitu bērniem. 1944. gadā, kad padomju armija sāka ieņemt Latviju, Ilga izceļoja uz Vāciju, ur viņa strādāja par māsiņu pie karavīriem kādā klostera slimnīcā. Vēlāk viņa dzīvoja batiešu bēgļu mometnē un uzsāka medicīnas sudijas. Viņa ir viena no sudenšu korporācijas ,,Spīdola” dibinātājām. Tai laikā viņa iepazinās ar Arvīdu Grantu, leģionāru un diplomētu inženieri. Ilga un Arvīds apprecējās 1948. gadā un nodzīvoja kopā 65 laimīgus laulības gadus.
1951. gadā Arvīds un Ilga ar savu meitiņu Zani, pārcēlās uz dzīvi ASV. Viņiem bija galvojums no Ev. Luteriskās baznīcas Olimpijā, Vašingtonā. Otra meita Māra piedzima 1952. gadā. Olimpijas pilsēta tapa par Grantu mājām un viņi bija aktīvi sabiedrības locekļi. Ilga uzsāka savu 25 gadu karjeru St. Peter slimnīcas laboratorijā, kur viņa bija respektēta darbiniece Arvīds tika pieņemts darbā Vašingtonas pavalsts tiltu birojā, kur ieguva visaugstākās pakāpes licensi. 1962. g. Arvīds nodibināja savu inžinieru firmu, Arvid Grant & Associates, kur vadīja gan valsts, gan personīgo uzņēmumu projektus. Viņš arī ieguva profesionālās prakses tiesības inženierzinātnēs ASV. Arvīda birojā strādāja ap 60 cilvēku un šai laikā viņš izprojektēja ap 200 tiltu un saņēma vairākas Amērikas valsts godalgas. Arvīds vadīja trīs birojus – Olympijā, Bostonā un Santa Klarā. Ilga atbalstīja savu vīra inženiera uzņēmumu un abi kopā apceļoja pasauli.
Deviņdesmitajos gados līdz 2000. gadam Arvīds lasīja lekcijas Rīgas techniskajā universitātē un Latvijas autoceļu birojā. Techniskā universitāte piešķīra viņam Goda doktora nosaukumu.
Arvīds savu personīgo lidmašīnu izmantoja darbam, ģimenes izbraucieniem un saviem ceļojumiem. Katru gadu divas nedēļas, gandrīz 50 gadu ilgumā, Arvīds un Ilga pavadīja pie Šelan ezera (Lake Chelan). Viņi bija luterāņu draudzes locekļi, un Arvīds bija Rotāru (Rotary) un Kivānis (Kiwanis) klubu biedrs. Viņš daudz ceļoja, bija izcils fotogrāfs, mednieks, makšķernieks un zināšanu meklētājs.
Ilga bija vienreizēja māte un vecmāmiņa, kopdama latviskās tradīcijas caur valodu, dziesmām un kulināriju. Svētkos un ģimenes dzimšanas dienās, kā arī uzņemot ciemiņus savās mājās, Ilga pacienāja ar latviskiem gardumiem. Viņa bija kā stipra klints savām meitām visās viņu nodarbībās – peldsacīkstēs, baletā, mūzikā, baznīcā, slēpošanā un citās. Ziemā Ilgai ļoti patika slēpot, vasarās braukt ar laivu Šelana ezerā (Lake Chelan), kur ģimene pavadīja avaļinājumu.
Pensijas gados Ilga un Arvīds veltīja daudz laiku saviem mīļajiem mazbērniem, Annai Grants un Christopher Pugel. Netuzkrītoši, no sirds dziļumiem, Ilga spēja ģimenei rādīt, ka iekviens no viņiem ir brīnišķigs, tieši tāds kā viņš ir. Viņa bija apbrīnojama sieviete, neatlaidīgi ejot cauri visiem dzīves šķēršļiem, arvien stipra savā ticībā. Arvīds vienmēr bija jauneklīgs un pārsteidzoši mūsdienīgs, ar mundru balsi, asu prātu un skaidrām domām.
Ilgu un Arvīdu mīļā piemiņā paturēs meitas Zane Grants un Māra Grants Pugel, mazbērni Anna Grants (Sean Smith) un Christopher Pugel (Jennifer), radi un draugi ASV un Latvijā.
Privāta atvadīšanās no Ilgas un Arvīda jau notikusi. Bēres un apglabāšana notiks Latvijā ģimenes baznīcā un kapsētā. Ja kāds vēlas, lūdzu ziedojiet Sietlas Latviešu Luterāņu baznīcai Arvīda un Ilgas vārdā.