Dzimis 1929. gadā, miris 2014. gadā
Mūsu kopējais ceļš sākās 1956. gada decembrī, kad mēs ar Vigo tikāmies ar profesoru Kārli Kundziņu, lai noliktu mūsu laulības dienas datumu pirms Ziemassvētkiem. Mazliet vēlāk Andris un Maija Liepiņa griezās pie profesora Kundziņa tai pašā nolūkā. Mēs nolēmām rīkot dubultlaulības Longvjū (Longview) baznīcā, jo tai pilsētā dzīvoja mūsu vecāki. Pēc laulību ceremonijas, kāzu svinības katrai ģimenei bija atsevišķi.
Vēlāk, daudzus gadus mēs četri kopā atzīmējām mūsu kāzu jubilejas, braucām teltot un svinējām Lieldienas ar mūsu bērniem un ģimenēm. Andrim un Maijai bija divi dēli, Guntars un Edmunds. Guntars mira auto avārijā, būdams vēl ļoti jauns. 1958. gadā, mēs četri krustojām Ameriku Andra 1950. gada Ševroletā, lai austrumkrastā kāptu uz kuģa un dotos 3-1/2 mēnešu garā teltošanas ceļojumā pa Eiropu. Mēs vēl ilgi kavējāmies atmiņās par šo piedzīvojumu.
Andrejs (mēs viņu vienmēr saucām par Andri) bija dzimis Rīgā 1928. gada 10. novembrī. Viņš mira 2014. gada 6. oktobrī, Belvjū (Bellevue) Vašingtonā, 85 gadu vecumā. Pēc ASV gaisa spēku dienesta, izmantojot GI Bill, Andris iestājās Oregonas štata universitātē, Corvallis Oregonā. 1956. gadā viņš ieguva elektriskā inženiera grādu un pieņēma darbu pie Boeing firmas. Par savu darbu Andris daudz nerunāja. Tikai daudz gadu vēlāk, kad jau bija pensijā, viņš teica, ka bija strādājis pie Bomarc raķetes un Minuteman projekta (slepenas raķešu aizstāvēšanās sistēmas). Andris arī bija viens no daudzajiem brīvdarbniekiem, kas septiņdesmitajos gados palīdzēja būvēt Sietlas latviešu namu un baznīcu.
Andris mīlēja dažādas ierīces (gadgets), elektrotechniku, populāro latviešu, somu, kā arī citu tautu mūziku, dejošanu un dārzniecību. 1990os gados, kad Vigo iegādājās lāzera griežamo mašīnu Rauda Scale Models firmai, Andris izstrādāja un uzstādīja elektrotechniku mašīnas darbībai. Tās vēl joprojām strādā. 1980os gados Andris projektēja un ierīkoja elektronisku gaismas sistēmu ar lampiņām, lai rādītu modeļos ūdens plūsmas ceļu.
Andris bija sev uzbūvējis lielisku skaņu plašu un kompaktdisku skaņu sistēmu. Viņam patika ierakstīt mūziku no radio un citiem avotiem, viņš pārskaņoja savu mīļāko mūzikas izlasi uz kompaktdiskiem, ko dāvināt draugiem, ieskaitot mums. Reiz, kad bijām izgājuši kopā uz vakariņām, viņš priekā staroja par savu jaunāko atklājumu – kā izņemt naudu no bankas vēlā stundā, piemēram, desmitos vakarā. Viņš bija pirmais no mūsu draugiem, kas lietoja bankas automātu (ATM). Kaut es varētu atcerēties kuŗā gadā tas notika, kad mēs braukājām pa Sietlas ziemeļgalu, meklējot ,,pareizo” banku.
Savā Belvjū mājā Andris iestādīja daudz augļu koku, tostarp kīvī un citus eksotiskus kokus. Dažu gadu laikā tur bija tik daudz ābolu, bumbieru un kīvī, ka nezināja kā ar ražu tikt galā. Viņš salika augļus kastēs un novietoja uz ietves, lai ņem katrs, kas grib.
Visu mūžu Andris bija kaislīgs dejotājs. Ar Ilzi Segliņu Andris mācīja tautas dejas Latviešu skolas bērnu ansamblim ,,Gauja”, gatavojoties Sietlas dziesmu svētkiem 1975. gadā. Mani dēli, Ēriks un Sigurds tur arī piedalījās. Vēl pirms dažiem gadiem es redzēju Andri dejojot ar somu deju grupu, kad tika atzīmēts ,,Julfest” Nordic Heritage muzejā. Atceros, ka Andris man stāstīja, ka viņš kopā ar savu ilggadīgo draudzeni Marju brauca uz Somiju dejot. Somiem patika dejot pa dienu dažādos klubos un ar to aizrāvās arī Andris.
Andris atstāja dēlu Edmundu, mazbērnus Holiju (Holly) un Bretu (Brett), Maiju Ūdris-Bitti un Marju Holu (Hall).
Vieglas smiltis!
Vija Rauda
2014. g. 18. novembrī